Notes on Camatkāra

Satversmē nostiprināto vērtību aizsardzība: dažādu tiesību nozaru perspektīva, 2019

The process of globalization and Europeanization, as well as the development of a free market economy and consumer culture is changing the understanding of consumer role and place in the Latvian legal system. The slowest and most complicated process of making these changes takes place among the law enforcers, especially the courts. The general wording of European law has raised the issue -whether the court is obliged to ex officio examine the existence of unfair commercial practices. At this moment, Latvian courts do not ex officio examine the existence of unfair commercial practices even in circumstances when the court has the necessary legal and factual justification. The article analyses the aforementioned question from the perspective of Latvian legal system.

Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 2022

Dr. hist., nodaļas vadītāja, Latvijas Nacionālā arhīva Dokumentu publikāciju un popularizēšanas nodaļa Zinātniskās intereses: Latvijas 18.-19. gs. vēsture. Raksts ir veltīts jautājumam par to, kādi bija 18. gadsimta Rīgas rātskungino kādas vides nāca, kā veidojās viņu karjera un kādas funkcijas pildīja rātē. Tā kā rātskungi nepārprotami veidoja daļu pilsētas elites, tad historiogrāfijā saistībā ar šo sabiedrības grupu būtisks jautājums ir par to, cik lielā mērā viņi noslēdzās no pārējās kopienas un cik lielā mērā rāte bija valdniece pilsētā. Rīgas gadījumā tomēr jāsecina, ka rātei bija jārēķinās ar ietekmīgāko birģeru kopienas daļu un tās iesaistīšanos sabiedrisko jautājumu lemšanā, savukārt noslēgšanos daļēji veicināja citu sabiedrības grupu spiediens uz pilsētas pārvaldi, taču nevar apgalvot, ka tā pilnībā neuzņēma sevī jaunus elementus.

Ṛgvedīya-Bonda-Lakṣaṇa (387, 789, 938) The numbers 387, 789 and 938 refer to Parameswara Aithal’s descriptive bibliography “Veda- Lakṣaṇa”. (387) Ṛgvedīya-Bonda-Lakṣaṇa: “Ascribed to Śaunaka. The text is identical with the Pada-gāḍha published by Satyavrata Samasrami in the Sanskrit journal Uṣā “(1895). (789) Pada-Gāḍha: “Ascribed to Śākalya or to Śaunaka. A treatise consisting of words occurring in the Ṛgveda and presenting certain common peculiarities, regarding accent, endings, etc.” (938) Bonta-(or Bontha- or Bonda-)Lakṣaṇa: “Enumeration of instances of peculiarities in pronunciation, spelling, accents, etc. in the Ṛgveda. The words have been arranged according to their repetition, i.e. twice, thrice and so on, up to 96 times. Instances in each group are given in the order of the Ṛgveda. The text is more or less the same as the one published by Satyavrata Samasrami under the title Pada-gāḍha.” Structure of Ṛgvedīya-Bonda-Lakṣaṇa (387): The first 3 khaṇḍas are called Sarvasamānāni, Sarvavivṛttāni and Sarvanavatpadāni. The text continues with words which are repeated twice (Dvisaṁkhyākāni) consisting of 8 khaṇḍas 2(8). Repetitions of words continue 3(16), 4(8), 5(8), 6(4), 7(4), 8(3), 9(7), 10(4), 11(2), 12(2), 13(4), 14(6), 15(2), 16(5), 17(2), 19(2), 21(1), 22(2), 24(2), 30(1), 31(1), 44, 46, and 50. The next sections are called Pūrvarūpāṇi (5), Akhaṇḍitāni (2), Khaṇḍitāni (2), Dvaipadāni, Padagāḍhaḥ (14) and Rephakārikā.

2013

Akadēmiskā Dzīve, 2022

Ieva Kalniņa, Dr. philol., LU Humanitāro zinātņu fakultātes (HZF) Latvistikas un baltistikas nodaļas vadītāja, profesore. Pētnieciskās intereses iekļauj gastropoētiku, vēsturisko romānu, latviešu literatūras vēsturi (1920-1956), jaunāko prozu. Pētniecības projekta vadītāja un vadošā pētniece Latvijas Zinātnes padomes projektā Nacionālā identitāte: gastropoētiskais aspekts. Vēsturiskais, starpnacionālais un starpdisciplinārais konteksts.

Ceļš, 2019

Latviešu valodā ir maz informācijas par kveikeriem. Lūk, ko par kveikeriem rakstījis Edgars Lange savā "Baznīcas vēsturē": "Kvēkeri paši sevi dēvē par draugu apvienību, bet citi tos sauc par kvēkeriem ("trīcētāji") vai par "draugiem". Šīs sektas dibinātājs ir angļu kurpnieks Džordžs Fakss (George Fox-1691). Viljams Penss ar daļu kvēkeru izceļoja uz Ameriku un nodibināja Pensilvānijas pavalsti. To dievkalpojumos var sludināt katrs. Kvēkeri neatzīst zvērestu, un kvēkeri ir pazīstami ar saviem mīlestības darbiem gūstekņu, bēgļu u. c. apgādē un aprūpē. Kvēkeri dzīvo Anglijā un Amerikā." (Edgars Lange, Baznīcas vēsture, II daļa (Linkolna: Sējējs, 1961), 88. Saglabāta autora ortogrāfija.). Neliels informācijas apjoms latviešu valodā ir atrodams Draugu pasaules konsultācijas padomes interneta vietnē

Akadēmiskā Dzīve, 2022

Mg. hum., rakstnieks un literatūrzinātnieks. Bakalaura grādu ieguvis jauno mediju mākslā Liepājas Universitātē, maģistra grādu-latviešu literatūrzi nātnē LU. Studējis portugāļu valodu Leirijas Politehniskajā institūtā (Politécnico de Leiria), vēlāk saņēmis gada stipendiju ķīniešu kultūras studijām Šanhajas Universitātē. Pētnieciskās intereses saistās ar salīdzināmo literatūrzinātni, vēsturiski biogrāfiskiem romāniem, pēctrimdu, transkulturālismu. Ojārs Lāms, Dr. philol., literatūrzinātnieks, klasiskais filologs, tulkotājs no latīņu, sengrieķu un jaungrieķu valodas. LU profesors un vadošais pētnieks salīdzināmajā literatūrzinātnē, LZP projekta Riga Literata vadītājs un LZP projekta Gastropoētika un nacionālā identitāte vadošais pētnieks. Tulkojis un apcerējis latviešu valodā Aristoteļa, Longīna, Salomona Frenceļa darbus. Pētījis literatūras teorijas vēsturi un eposa teoriju un praksi. Pašlaik uzmanības lokā literatūras un migrācijas sasaiste plašā diahroniskā un tipoloģiskā izvērsumā, ietverot ideju un poētikas migrāciju neolatīniskajā humānistu literatūrā, latviešu trimdas un pēctrimdas literatūru, mig rācijas un transnacionālo literatūru.

Akadēmiskā Dzīve

Šī pētījuma datos vērojamais apolitiskums parādījās arī diskusijās ar jauniešiem, kuri intereses par politiku un politisko aktivitāšu trūkumu neuzskatīja par šķērsli, lai būtu labs pilsonis

Latvijas Universitātes Žurnāls Vēsture

Lasot Alvja Marcinkēviča grāmatu "Ukrainas krīze: divgalvainā ērgļa impērijas trieciens", visu laiku nepamet sajūta par cilvēka atmiņas nepilnīgumu. Kopš 2013. gada decembra, kad Ukrainā Viktora Janukoviča valdība atlika asociācijas līguma parakstīšanu ar Eiropas Savienību, izraisot masu protestus Maidana laukumā Kijevā un tiem sekojošu notikumu ķēdi-valdības atkāpšanos, V. Janukoviča bēgšanu uz Krieviju, "zaļos cilvēciņus" Krimā un pussalas aneksiju, mēģinājumu atšķelt Ukrainas austrumus un dienvidaustrumus, izveidojot t. s. Jaunkrieviju (Novorossija), karadarbību Donbasa un Luhanskas apgabalā, Malaizijas Boeing notriekšanu,-ir pagājuši tikai pieci gadi, bet no atmiņas jau daudz kas pagaisis, un daudz kas blīvajā informācijas plūsmā aprakstīto notikumu laikā ir palaists garām. Recenzējamā grāmata dod iespēju atsvaidzināt atmiņu, tajā skrupulozi aprakstīti notikumi to secībā, taču neizvairoties no analīzes un dažādu pretēju versiju aplūkošanas. Grāmatā apskatītais posms ir īss-no 2013. gada decembra līdz 2015. gada februārim, kad tika noslēgta t. s. vienošanās "Minska-2", kas izbeidza aktīvo karadarbību, bet

2017

Lutera mantojumsmūsu bibliotēka s zelta fon ds SARUNA Līdz21. aprīlim ikvienam vēl ir iespēja apskatīt unikālu izstādi, kas veltīta reformācijas 500 gadu jubilejai, "Evaņģēlija gaismā: Reformācija 16. gadsimta pirmavotos no Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas krājuma". Vai jūs zinājāt, ka arī Rīgā glabājas Mārtiņa Lutera un Filipa Melanhtona rokraksti un vēstules? Ka ir bijis vismaz viens rīdzinieks, kas klausījies abu reformācijas tēvu lekcijas Vitenbergas Universitātē, un šo lekciju pieraksti ir saglabājušies līdz mūsdienām? Un ka, pateicoties tieši Mārtiņam Luteram, dibināja Rīgas pilsētas bibliotēku. Tie bija tikai daži pārsteidzoši fakti, kurus uzzinu, kopā ar izstādes autori Dr. philol. Aiju Taimiņu ielūkojoties izstādes ekspozīcijā. A rī to, ka Latvijā nav vēsturnieku, kuri vēlētos pētīt šo vēstures posmu. Kāpēc? Inga Reča, Andas Krauzes foto Kuri, jūsuprāt, ir šīs izstādes vērtī gākie eksponāti? Izstādē eksponētais unikālais doku mentu un rokrakstu kopojums, kas at rasts Rīgas Sv. Pētera baznīcas torņa lodē 136 metru augstumā, datējams ar laik posmu no 1491. līdz 1578. gadam. Rīgas literāta Burharda Valdisa māceklis, alvas kalējs Ciriaks Klints uz pergamenta lapas kaligrāfiski uzrakstīja Livonijas un Rīgas reformācijas vēsturi, izgatavoja greznu alvas lādīti, kuru ievietoja torņa bumbā. Minētās vēsturiskās liecības tur glabājās līdz pat 18. gadsimta vidum. Pēc divsimt gadiem šajā izstādē uz brīdi satiksies do kumenti no LU Akadēmiskās bibliotēkas krājuma un lādīte no Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja kolekcijas. Kad šos dārgos dokumentus atra da?